Tie ir tā sauktie uzpildītāji (jeb NO), uz kuriem attiecas transporta tehniskā uzraudzība (TDT). TDT ir valsts juridiska persona, kas darbojas, pamatojoties uz 2000. gada 21. decembra Likumu par tehnisko uzraudzību. Tā ir tehniskās uzraudzības struktūrvienība, un tā ir pakļauta par transportu atbildīgajam ministram. Tās uzraudzība attiecas uz tehniskajām iekārtām, kas uzstādītas, piemēram, dzelzceļa telpās, dzelzceļa sliežu transportlīdzekļos, dzelzceļa pievedceļos un cisternās (tostarp cisternās, ko izmanto ceļu, dzelzceļa un iekšējo ūdensceļu satiksmē).
Tvertņu remonta un iztukšošanas iekārtas:
- instrumenti transporta cisternu iztukšošanai un uzpildīšanai (tostarp: šķidro, gāzveida un cieto bīstamo materiālu uzpildes rokas);
- ostas iekraušanas ieroči (iekārtas un sistēmas iekšējo ūdensceļu un jūras kuģu uzpildīšanai ar gāzēm vai šķidrajiem materiāliem);
- elastīgas piestātņu līnijas;
- instrumenti iztukšošanai un uzpildīšanai ar spiedienu, kas lielāks par 0,5 bāriem.
Cita starpā tiek iztukšotas un piepildītas cisternas, kurās ir bīstami materiāli (toksiski, viegli uzliesmojoši korozīvi). Šādai NO mašīnai ir droši jāaizpilda un jāiztukšo cisternas, kas atrodas šķidrumu uzglabāšanas zonā. Šajā gadījumā UNO stacijās ir vairāki elektroniski un mehāniski risinājumi, kas nodrošina augstu drošības līmeni (gan iekārtām, gan darbiniekiem).
Bīstamie materiāli
Minētie bīstamie materiāli ir kravas vai priekšmeti, kas satur tādus materiālus, kuri var apdraudēt cilvēku veselību un dzīvību, kā arī vidi. Tie ir sprādzienbīstami priekšmeti, gāzes, organiskie peroksīdi, radioaktīvi materiāli utt. Šīs kravas varam klasificēt, pamatojoties uz to bioloģiskajām, fizikālajām, ķīmiskajām īpašībām, kā arī bīstamību, ko tās rada. Mēs izšķiram šādas to klases:
- 1. klase: sprādzienbīstami materiāli un priekšmeti. Tie ietver tādus apdraudējumus kā fragmentācija, ugunsgrēks un masveida sprādziens. Tie ietver petardes, raķetes, uguņošanas ierīces un granātas.
- 2. klase: visas gāzes. Pastāv saindēšanās, ugunsgrēka, sprādziena, gāzes emisijas zem spiediena draudi. Tie ietver sašķidrinātas, izšķīdinātas, saspiestas gāzes vai aerosola tvertnes.
- 3. klase: Uzliesmojoši šķidrumi. Pastāv sprādziena vai ugunsgrēka risks. Tie ir šķīdinātāji, alkoholiskie dzērieni, krāsas, darvas, līmes vai koksnes konservanti.
- 4. klase: tie ir pašreaģējoši, cieti un cieti desensibilizēti un polimerizēti materiāli. Tās parasti ir pulvera, pastas vai granulu veidā. Tās var aizdegties berzes dēļ transportēšanas laikā. Tāpēc dažām no tām transportēšanas laikā nepieciešama kontrolēta temperatūra.
- 5. klase: tie ir organiskie peroksīdi (sadalīšanās laikā izdalās liels daudzums siltuma. Var notikt to pašaizdegšanās ar spēcīgām oksidējošām īpašībām) un oksidējošiem materiāliem (spēcīga reakcija saskarē ar degošiem materiāliem).
- 6. klase: tie visi ir infekciozi materiāli (piemēram, diagnostikas paraugi, pēcoperācijas vai medicīniskie atkritumi), saskare ar kuriem var izraisīt cilvēka dzīvībai bīstamu saslimšanu, un indīgi materiāli (augu aizsardzības līdzekļi, germicīdi vai pretsēnīšu preparāti), kas var izraisīt nāvi saindējoties.
- 7. klase: Visi radioaktīvie materiāli pieder pie šīs klases. Tie ir, piemēram, izotopu dūmu detektori, kodoldegviela, kas rada radiācijas risku. Ja mums nav specializēta aprīkojuma, tas ir nenosakāms un neredzams.
- 8. klase: tie visi ir kodīgi materiāli. Saskare ar tiem var izraisīt ķīmiskus apdegumus. Tas ietver balinātājus, skābes un sārmus.
- 9. klase: dažādi priekšmeti un bīstamie materiāli. Šajā klasē ietilpst materiāli, kuru bīstamība atšķiras no 1.-8. klases materiāliem.
Šādi klasificētas bīstamās kravas var pārvadāt, ja tās ir pareizi iepakotas un marķētas. Lai bīstamās kravas tiktu pareizi marķētas, tām jābūt ar produkta identifikācijas numuru (UN), un transportlīdzeklim, kas pārvadā šādas kravas, jābūt aprīkotam ar atstarojošu oranžu informācijas plāksni. Transportlīdzekļiem, kas pārvadā bīstamās kravas cisternās vai bez taras, jābūt arī bīstamības identifikācijas numura zīmēm. Un autovadītājiem, kā arī darbiniekiem, kuri ir iesaistīti bīstamo kravu izkraušanā un iekraušanā, ir jābūt attiecīgiem ADR sertifikātiem.
Kas ir ADR?
ADR ir no angļu valodas pārņemts nosaukums, kas nozīmē Eiropas Nolīgums par bīstamo kravu starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu (The European Agreement Concerning the International Carriage of Dangerous Goods by Road). Tādējādi ADR ir Eiropas nolīgums (ko parakstījušas vairāk nekā 50 valstis) par bīstamo kravu pārvadājumiem. Autovadītājam, kas pārvadā bīstamas vielas, ir obligāti jābūt ADR sertifikātam.
ADR, TDT apmācība
Šāda ADR kursa mērķis ir iepazīstināt autovadītāju ar apdraudējumiem, kas var rasties bīstamo materiālu pārvadāšanas laikā, kā līdz minimumam samazināt negadījumu un, ja negadījums notiek, kas autovadītājam jādara, lai samazinātu tā negatīvās sekas. ADR kursā tiek aplūkoti tādi jautājumi kā, piemēram, jautājumi, kas saistīti ar bīstamo materiālu klasifikāciju, sprāgstvielu, radioaktīvo materiālu u. c. pārvadāšanu, bīstamības veidi, kā rīkoties negadījuma gadījumā, nepieciešamās dokumentācijas veidi vai civiltiesiskā atbildība.
Personām, kas apkalpo uzpildes mašīnas (uz kurām attiecas transporta tehniskā uzraudzība), arī jāiziet apmācības kurss, kas beidzas ar valsts eksāmenu. Kursa laikā dalībnieki apgūst zināšanas par bīstamajām vielām un to ķīmiskajām īpašībām, par UNO tipa mašīnu apkalpošanu, par nepieciešamajiem veselības un drošības un ugunsdrošības noteikumiem, kā arī par marķējumiem un aprakstiem uz transporta cisternām. Pēc eksāmena nokārtošanas dalībnieks saņem beztermiņa sertifikātu.
Daži vārdi par iepildīšanas mašīnām
Iekārtas tvertņu uzpildīšanai un iztukšošanai sauc par iepildīšanas mašīnām. Lai tās lietotu, kā jau rakstīts iepriekš, ir nepieciešama atbilstoša kvalifikācija. Šīs mašīnas tiek izmantotas autotransporta, dzelzceļa, jūras un iekšējo ūdensceļu satiksmē. Tās sastāv no cauruļveida sekcijām, kas savienotas ar rotējošiem vārstiem, ierobežotas ar vārstu un savienojuma sekciju ar iztukšojamo vai piepildāmo cisternu.
