Torņa celtņi ir diezgan bieži sastopami lielākajās pilsētās, lielos un vidēja lieluma būvlaukumos. Tos parasti dēvē par celtniecības celtņiem vai vienkārši celtniecības celtņiem. Tās ir celtnim līdzīgas ierīces, kas kvalificējamas kā vienas no lielākajām darba mašīnām. Šāda veida celtņa iekārtas sastāvdaļas ir vertikāls masts (saukts par torni), kas uzstādīts uz piemērota pamata. Šis substrāts var būt stacionārs vai mobils. Ir divu veidu mobilie substrāti - sliežu un kāpurķēžu. Vēl viena torņa celtņa sastāvdaļa ir viena no divu veidu strēles - grozāmā vai horizontālā. Grozāmai strēlei tās galā ir piestiprināta cīpsla. Stieple nav nekas cits kā ierīce, kuras funkcija ir pārvietot nekustīgus objektus ar ķēdes vai lineāro stiepļu palīdzību, izmantojot āķi vai satvērēju. Horizontālas strēles gadījumā savienojums pārvietojas gar strēli.
Celtniecības celtņu izmantošana
Torņa celtņa uzdevums ir pacelt un pārvietot kravas, visbiežāk uz āķa, ko nolaiž pa virvi no strēles. Krāns pārvieto kravu horizontāli, rotējot ap savu asi, un vertikāli, paceļot vai nolaižot piestiprināto kravu. Šāda tipa celtņus izmanto gan dzīvojamo ēku, gan rūpnieciskajā būvniecībā, dažādu materiālu transportēšanā un tērauda konstrukciju montāžā. Nenoliedzama šāda veida mašīnu priekšrocība ir strēles lielais darbības rādiuss, kas ļauj veikt darbus lielā platībā, dodot tiem priekšrocības salīdzinājumā ar mobilajiem autokrāniem. Tie ir ideāli piemēroti darbam lielos būvlaukumos. Attīstoties attīstības nozarei un būvējot jaunus mikrorajonus, biroju ēkas vai sabiedriskās ēkas, tie kļūst par neaizstājamu aprīkojumu.
Celtniecības celtņu parametri
Nominālā jauda - Tas ir maksimālais kravas svars, ko celtnis var pacelt visā tā darbības laikā, saglabājot visas stiprības, drošības un stabilitātes prasības. Tas ir parametrs, kam ir mainīga vērtība - tā ir atkarīga no tā, vai celtņa pārkare palielinās vai samazinās. Lai izvēlētos darbam piemērotu mašīnu, ir jāzina smagākās kravas svars. - Strēles garums - Tas ir viens no svarīgākajiem celtniecības celtņu tehniskajiem parametriem. Garāks sasniedzamais attālums ļauj padot slodzi tālāk. Strēles garums jāizvēlas atbilstoši būvējamās ēkas izmēram, lai celtņa operators varētu novietot kravu katrā no paredzētajām vietām.
- Noderīgs augstums pacelšana - ir maksimālais augstums, līdz kuram celtnis var pacelt pie āķa piestiprinātu kravu. Šo attālumu mēra vertikāli, sākot no zemes līmeņa un beidzot ar āķa ass līmeni, kas atrodas pašreizējās pārkares augstākajā punktā. Arī šī parametra vērtība ir mainīga, jo tā ir atkarīga no uzstādīto torņa sekciju skaita.
- Darba griezes moments - ir konstanta vērtība. Tas ir celtņa izstrādājums ar tā izvirzījumu.
- Celtņa sasvēršanās moments - Šī vērtība tiek aprēķināta, ņemot vērā hipotētisku apgāšanās malu, un ir celtņa dažādo momentu - atrašanās un apgāšanās - sastāvdaļa.
Turklāt katra šāda mašīna ir aprīkota ar vairākiem diskiem. Visbiežāk tās ir elektriskās piedziņas, no kurām katra ir atbildīga par vienu kustību. Šādu kustību piemēri ir: strēles šūpošana, riteņstieņa piedziņa, strēles rotācija, āķa pacelšana vai strēles pārvietošana. Pašlaik ražojamā lielākā celtņa strēles garums ir 100 m, bet tā maksimālā celtspēja ir 240 000 kg līdz 44 m augstumam un 120 000 kg līdz 82 m augstumam. Maksimālais āķa augstums šim modelim ir 86 m.
Torņa celtņu klasifikācija
Celtniecības celtņus var iedalīt pēc vairākiem svarīgiem raksturlielumiem. Ņemot vērā strēles tipu, tiek izšķirti celtņi:
- ar strēli (ar stiprinājumu un bez stiprinājuma)
ar pagriežamu strēli (tā dēvēto konsolē).
Uzstādīšanas metodes gadījumā:
- ātra uzstādīšana (nav nepieciešams papildu celtnis).
- montēti mezglos (nepieciešams izmantot palīgceltni).
Attiecībā uz pamatnes veidu var atšķirt:
- stacionārie celtņi (nostiprināti pie pamatiem).
- pārvietojamie celtņi (uz sliedēm, kāpurķēžu celtņi).
Pēdējā klasifikācija ir atkarīga no grozāmā mehānisma atrašanās vietas, un tiek izšķirti dažādi celtņi:
- virszemes rotācijas (rotācijas mehānisms atrodas torņa augšpusē, tas griež strēli, bet tornis paliek nekustīgs).
- ar rotāciju no apakšas (rotācijas mehānisms atrodas torņa apakšā, strēle rotē kopā ar torni).
Torņa celtņu uzstādīšana
Šādu mašīnu montāža ir atbildīgs un samērā sarežģīts uzdevums. Šajā darbībā ir svarīgi pareizi plānot darbu un precīzi montēt atsevišķas detaļas. Šīs mašīnas to lielo izmēru dēļ tiek montētas tikai uz vietas. Torņa celtņa montāžas process jāsāk ar celtņa pamatnes novietošanu uz zemes. Pastāv divu veidu pamatnes - krusti un pamatnes enkuri. Tā jānostiprina piemērotā (kompaktā un nestspējīgā) augsnē. Šāds pamats ir pienācīgi jānostiprina un jāizlīdzina, un enkurs ir jāielej cementa pamatnē. Uz šādi sagatavotās pamatnes tiek novietoti nākamie torņa komplektā ietilpstošie konstrukcijas elementi.
Montējot apakšā montējamu pagriežamo celtni, darbs sākas ar pamatnes uzstādīšanu. Nākamais solis ir izlīdzināt pamatni un novietot torni vertikāli. Pēc tam tiek piestiprināts pretsvars, un sākas torņa un strēles montāža. Strēles un torņa montāža notiek divējādi:
- hidrauliski - šeit tiek izmantoti izpildmehānismi. Katrā tornī ir divi elementi, kas ir savienoti viens ar otru ar eņģi un tiek izstiepti ar piedziņas mehānismu. Diemžēl ar šo opciju nav iespējams mainīt torņa augstumu. Pārkare tiek pagarināta līdzīgi kā tornis. Tomēr šajā gadījumā, lai izvairītos no šķēršļiem, strēles ir iespējams piestiprināt, kamēr krava jau tiek transportēta (tomēr jāatceras, ka strēlei jābūt tajā strēles daļā, kas tajā brīdī nav piestiprināta).
- mehāniski - t.i., teleskopiski, izmantojot virves un vairākas virves.
Torņa celtņu sagatavošanai izmanto mobilo celtni. Tornis tiek montēts no secīgiem konstrukcijas elementiem uz īpaši sagatavotas pamatnes. Nākamais solis ir centrālā balsta ievietošana, kam seko pagrieziena galda un pretsviedras uzstādīšana. Pēdējā posmā strēle tiek samontēta uz zemes, pilnībā pacelta un uzstādīta uz grozāmā galda.
Torņa celtņa darbam nepieciešamās pilnvaras
Par šāda celtņa operatoru var kļūt ikviens, kas sasniedzis 18 gadu vecumu. Nepieciešama arī aktuāla medicīniskā izziņa, kas apliecina, ka nav kontrindikāciju celtņa operatora darbam, un derīgs tehniskās uzraudzības UDT, TDT vai WDT izsniegts kvalifikācijas sertifikāts (kas dod tiesības strādāt ar celtņa celtņiem). Saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem šis sertifikāts ir derīgs 5 gadus. Ir daudzi specializēti profesionālās apmācības centri, kas organizē torņa celtņu operatoru kursi. Apmācības ir sadalītas divās daļās - teorētiskajā un praktiskajā. Šāds kurss beidzas ar eksāmenu Tehniskās apskates komisijā. Pēc eksāmena nokārtošanas apmācāmā persona saņem kvalifikācijas sertifikātu, kas dod tiesības vadīt celtni. Jāatzīmē arī, ka beztermiņa kvalifikācijas sertifikāti no Tehniskās uzraudzības ir derīgi līdz 2024. gada 1. janvārim. Lai pagarinātu kvalifikācijas derīguma termiņu, jāiesniedz īpašs pieteikums iestādei, kas izsniegusi sertifikātu, vēlams 3 mēnešus pirms šī datuma.
Ir vērts izpētīt arī citu UDT piedāvāto specializēto kursu klāstu (piem. HDS celtņu kursi), ko organizē KURSO centrs.
